Manas bērnības garšas pavisam noteikti atšķiras no citiem, tās nākušas no Kanādas, varētu teikt internacionālā un multikulturālā mozaīkā. Bērnībā un skolas laikā mani draugi bija no Itālijas, Pakistānas, Ķīnas, Grieķijas, Jamaikas, Kanādas un citām valstīm. Vienā pēcpusdienā aizej ciemos pie drauga no Itālijas, kur mamma vāra tomātu mērci, un vakarā tā tiek pasniegta kopā ar lazanju. Citā dienā ciemojos pie drauga no Ķīnas, tur pavisam citas sajūtas, oh my Gorumando, Āzija! Ja domāju par savu māju bērnības garšām Kanādā, tās sākās no mammas. Viņa bija izcils pavārs, gatavojot tortes un kūkas, protams, ne tikai, taču tā ir viena no spilgtākajām atmiņām. Es biju jaunākais ģimenē, un bieži viņai palīdzēju, vienmēr tiku pie visām karotēm, nogaršojot dažādus krēmus. Bērnības garša slēpjas arī tikko ceptos pīrāgos, un garšīgās salātu mērcēs, kuras mamma gatavoja pati, pievienojot dažādiem salātiem.

Mans tētis bija pilots, man bija iespēja bieži ceļot pa pasauli, tādā veidā iepazīstot dažādas kultūras un garšas. Joprojām atceros, ananasa smaržu un tā sulīgo garšu, kad pirmo reizi redzēju, kā to paņem no lauka, un ar mačeti pāršķeļ, to pieredzēju kopīgā ceļojumā ar ģimeni Havaju salās.

Mana mamma vienmēr teica, ka restorāna burvība slēpjas sajūtās, nav jāiet uz restorānu, lai baudītu vakariņas trijās kārtās, galvenais ir izbaudīt atmosfēru. Mani vecāki bieži gāja uz restorānu, baudot ne vien vienu uzkodu ar glāzi vīna. Tādēļ varu teikt, ka vienmēr, uzņemot viesus, domāju ne tikai par ēdienu, kuru pasniegšu, bet arī par to, ar kādām sajūtām viesi dosies prom, kādu pievienoto vērtību varu dot katram vakaram, tam ir jābūt kam īpašam!

Saviem viesiem vēlos pasniegt savas īpašas garšas, kuras būs iespēja nobaudīt ne tikai caur ēdienu, bet arī stāstu. Caur smaržām un garšām rodas kaut kas garšīgs dvēselei!